Puslopys

• #puslopys Pai, pādejuos! Par Latgolu, kurys vaira nabyus

  Latgalīšu literaturys raidīroksts “Puslopys” ir myusdīnu latgalīšu literaturys puslopu puorškūrsteišona – apsarunuošona ar autorim par raksteišonu, volūdu, kasdīnu i dzeivi kai taidu. “Puslopys” aicynoj īsaklauseit ari latgaliski pīraksteitūs dorbūs voi tūs fragmentūs pošu autoru skaitejumūs, taipat kotrā sasatikšonys reizē tūp vīna jaunys dzīsmis skice ar satyktuo autora tekstu. Itūreiz raidīrokstā “Puslopys” par vysu, kas ir bejs, par autoru ar pseidonimu „Pai!”, par debeju prozā ar trušim i Latgolu, kurys vaira nabyus i byus cyta.

  --------  

  1:37:29
• #puslopys LĪVIJA LIEPDRUVIETE – ka nūgiutu vysus, dzejūļu maņ byutu daudzi vairuok

  Latgalīšu literaturys raidīroksts “Puslopys” ir myusdīnu latgalīšu literaturys puslopu puorškūrsteišona – apsarunuošona ar autorim par raksteišonu, volūdu, kasdīnu i dzeivi kai taidu. “Puslopys” aicynoj īsaklauseit ari latgaliski pīraksteitūs dorbūs voi tūs fragmentūs pošu autoru skaitejumūs, taipat kotrā sasatikšonys reizē tūp vīna jaunys dzīsmis skice ar satyktuo autora tekstu. Itūreiz raidīrokstā “Puslopys” Līvija Liepdruviete. Līvija Liepdruviete dzeju suokuse raksteit jau seņ, kai poša smej – paguojušuo godu symta septeņdasmitūs godu vydā. Tys beja vēļ pamatškolys laiks, bet pyrmais dzejis kruojums „Mirkļu mozaīka” Līvijai izguojs 1999. godā. Tai kai dzeja suokta raksteit vēļ tod, kod dzeivuojuse ar uzvuordu Benislavska, bet vāluok apsaprecūt uzvuords mainejīs iz Smirnova, Līvija lāmuse par lobu pseidonimam kai kompromisa variantam. Bet pseidonima vuordā simboliski īlykuse sova vactāva foļvarkys aba pusmuižys nūsaukumu. Līvijis dzymtuo vīta ir Rēzeknis nūvoda Rykova, ar kū jei cīši lepojās i zyna stuosteit daudzi viesturisku faktu. Vys tik koč ari Līvija ir cīši ražeiga dzejneica i jai kūpumā jau izguojuši 8 dzejis kruojumi, sirdī jei ir latvīšu volūdys i literaturys školuotuoja, vuicejuse ari kristeigū muoceibu i etiku. Obejis juos sirdslītys dzaudzi kur dzeivē ir sasavejušs, tai kai daudzi juos dzejūli ir rakstāti kai veļtejumi sovim školānim, audzynomūs klašu absolventim, kur kotrā taidā dzejūlī jei raudzejuse īlikt kaidu ceļamaizi tuoluokajai dzeivei. Varbyut taišni deļ tuo Līvijis Liepdruvietis dzeju ari šudiņ daudzi izalosa īraksteit apsveikuma karteņuos iz kaidim svātkim. Ar juos vuordim ir radeitys vairuokys dzīsmis, ari školys i dzymtys himna. Taipoš Līvija uzskota, ka taišni dzeja ir cīši vierteiga školys programys sastuovdaļa. „Es uzskotu, ka vajag školānim dzeju, jo dzeja vys tik munā uztverē boguotynoj bārnu, školānu, jaunīti. I dzeja eistineibā ari dūd koč kaidu gaišumu i sirsneibu. Nu i bez dzejis laikam eistineibā daudzi ari nav iztykuši tod, kod jī ir jaunīšu, pusaudžu vacumā, kod ir pyrmuo mīlesteiba. Tod ari tī, kuri nimyužam naroksta i vairs nikod naatsagrīž pi taida vuorda kai dzeja i dzejūļs, jī nūteikti ir koč kū rakstejuši.” Aktivuos školuotuojas gaitys Līvija ir beiguse, bet dzeja vys vēļ teik raksteita cīši boguoteigai. Itūšaļt izguojs jau deveitais Līvijis dzejūļu kruojums. „Saceišu taisneibu, seviški es tūs dzejūļus ari nagiunu. Ka vysod, tikū jis skrīn koč kur, es jūs sagiutu, tod jūs byutu drūši viņ vaira. Jī bīži viņ kai skrīn tai i aizskrīn. I skaidrys, ka jis ir aizguojs, tys dzejūļs vairs naatsagrīž. Bet atīt koč kas cyts, bet vairs na tys.” Līvija roksta kai latviski, tai latgaliski, paraudzeju na viņ dzeju, bet ari raksteišonu cytā žanrā – miniaturys. "Bet garī dorbi nav deļ mane, ari dzejūļus maņ napateik raksteit cīši garus – peit, veit i nazkur viļkt jū garumā. Kū eisuok, tū lobuok!” Līvijis volūda dorbūs ir boguoteiga i cytus autorus jei aicynoj nasavaireit nu izlūkšņu vuordu sovūs dorbūs, jo taišni tys dorbam var daškiert garšu i koloritu. „Tai kai garšvīlys, kod dalīk, tai ari ar vuordim. Dalīkam vīnu vuordeņu – jau koč kaida cyta nūskaņa rūnās, dalīkam cytu vuordu – cyta nūskaņa. Literaturā nu apvydvuordu eistineibā nav juosabeist, jūs vajadzātu lītuot, bet saceisim ar zynomu māru, jo bez suoļa mes zupu naādam, bet, ka jau ir par daudz, tod ir par daudz. Taipat i ar vuordim. Seviški garuokūs dorbūs skaidrys, ka jūs tī var byut daže cīši daudz, nu bet dzejūlī tī varbyut vīns kaids īspryuk speciali kai rozineite.” Ar latgalīšu literaturys autorim sasarunoj muzikis, viesturnīks Arņs Slobožanins i projektu vadeituoja, latgalīšu volūdys popularizātuoja Edeite Husare.

  --------  

  1:20:12
• #puslopys IVARS MAGAZEINIS i juo latgalīšu postmodernismys

  Latgalīšu literaturys raidīroksts “Puslopys” ir myusdīnu latgalīšu literaturys puslopu puorškūrsteišona – apsarunuošona ar autorim par raksteišonu, volūdu, kasdīnu i dzeivi kai taidu. “Puslopys” aicynoj īsaklauseit ari latgaliski pīraksteitūs dorbūs voi tūs fragmentūs pošu autoru skaitejumūs, taipat kotrā sasatikšonys reizē tūp vīna jaunys dzīsmis skice ar satyktuo autora tekstu. Itūreiz raidīrokstā “Puslopys” Ivars Magazeinis / Juoņs Ryučāns. Ivars Magazeinis ir latgalīšu dzejnīks, publicists, tulkuotuojs i ari gids. Sovus literarūs dorbus publiciejs ar pseidonimu Juoņs Ryučāns, vys tik pat atzeist, ka ar vuordu Juoņs jū saista ari daudzi kas vaira, tai kai tys ir ari juo kristeitais vuords.   Dzims Ivars Rēzeknis nūvodā, bet niu dzeivoj i par sovu sātu sauc Daugovpili. Juo dorba myužs ir vysā raibs, jis struoduojs vysvysaidus dorbus dažaiduos jūmuos – nu laikroksta „Diena”, Vangažu dzeļžabetona ryupneicys, da vuocu volūdys školuotuoja i eksperta Daugovpiļs Marka Rotko muokslys centrā. Niu Ivars struodoj tīsā. Kai autoru Juoni Ryučānu literaturys cīneituoji pazeist jau nu deveņdesmitūs godu, kod jis pīsavērse dzejai i atdzejuošonai latgalīšu volūdā. Ryučāns teik uzskateits par vīnu nu latgalīšu postmodernuos dzejis golvonūs autoru.  „Maņ tys beja tai, ka vajag metaforuos i ka latgaliski var izasaceit metaforuos. Bet na kai pošmierkis. I pļus, raugūt tūs vuordus, kas maņ apleik beja dzierdāti, tod piec tam maņ lela autoritatie ir ari profesore Leikuma. Paskaitūt jū, kū mes asam pagaisynuojuši i ka mes eistyn nazkod leksikā i puorejā, palosūt Nikodema Rancāna „Kristopa Brema ceļuojums pa Latgolu”, kod tei volūda vēļ nav samuoksluota, nu maņ tys ruodejuos, ka jū var salikt tādā modernā redzīnī. I kūpā ar tim vysim vuordim, kurus nu jauna var rozcyluot. Tys ir tys muns postmodernismys.” Sevi gon jis sauc par konservatoru ituo vuorda lobuokajā nūzeimē. Nu 2006. goda jis ir ari Latvejis Rakstnīku savīneibys bīdrys. Ryučāna dzeja publicāta dzejis kūpkruojumūs i laikrokstūs. Bet jis ir izdevs ari divejis sovus dzejis kruojumus – „Sekšalteņu nūstuošonys” (2001) i „Nūstuošonys apleik tehnogodam” (2005). Taipoš Juoņa Ryučāna Dreizuos ailenis īskaņotas ari Naba music Dzejis diskā „INFLATIO POESIS” (2008). Ivars nav daudzraksteituojs i ari niu literaturā nav cīši aktivs. „Tys, ar kū suocēs Ryučāns deveņdesmitajūs godūs, tys kai jis mieginuoja piļneigi kai muzykants bez notu raudzeit pasceit, kū jis izjiut, pi tam gribiešona tū pasceit beja latgaliski. Te ari atseviška tema par kū tai. Normali cylvāki tai nadareja tymā laikā. Tod tys vyss var saceit ir lobs taids atspīdums nu tūs laiku.” Vys tik, kai jis pats atzeist, ka kaids pakužynuos, Ivara voi Juoņa rodūšais gors var ari pasamūst. Šūbreid gon vaira interese ir par tulkošonys dorbu, kas ir ari juo oficialais darbs. „Tagadeņ vīnkuorši Ryučānam ruodīs, ka tai kai jis najādz pīsalāguot apstuoklim, lobuok itūšaļt paklusēt, jo tuos emocejis, kai es tūlaik tū dareju, nu tys dūtā šāļtī nav mūdē, pa munam. Koč ari maņ prīca, ka jaunī tū dora.” 2016. godā kūpā ar Sandru Ūdri Juoņs Ryučāns sarakstejs latgalīšu atmūdys darbinīkam Fraņčam Kempam veļteitū romanu „Aizlauztais spaits”, par kū autori sajiemuši latgalīšu kulturys goda bolvu „Boņuks”. Ar latgalīšu literaturys autorim sasarunoj muzikis, viesturnīks Arņs Slobožanins i projektu vadeituoja, latgalīšu volūdys popularizātuoja Edeite Husare.  

  --------  

  1:11:41
• #puslopys RASMA SVIKLE – šaļteņu sagiušona, treisrindis i puortapšona

  Latgalīšu literaturys raidīroksts “Puslopys” ir myusdīnu latgalīšu literaturys puslopu puorškūrsteišona – apsarunuošona ar autorim par raksteišonu, volūdu, kasdīnu i dzeivi kai taidu. “Puslopys” aicynoj īsaklauseit ari latgaliski pīraksteitūs dorbūs voi tūs fragmentūs pošu autoru skaitejumūs, taipat kotrā sasatikšonys reizē tūp vīna jaunys dzīsmis skice ar satyktuo autora tekstu. Itūreiz raidīrokstā “Puslopys” Rasma Svikle. Ar saknem Rēzeknis nūvoda Rogovkā i Preiļūs, vairuokus godus dzeivuojuse Daugovpilī Rasma Svikle niu sevi vaira pīskaita pi leivuonīšu. Rasmai ir 28 i jau vairuokus godus Leivuonu nūvoda školuos jei struodoj par karjerys konsultanti. Piec sarunu ar školānim, Rasma sacynoj, ka jaunīši myusu dīnuos dzejnīka dorbu nauztver kai profeseju, bet vys tik paraleli dorbam školā Rasma poša ir dzejnīks. Rudinī jei dasadaleja pyrmajā dzejis slamā „Rogovkys dzejis voga” i tyka leidz finalam. Sovus dorbus Rasma publiciejuse dažaidūs kūpkruojumūs, bet 2020. godā izguoja Rasmys pyrmais dzejis kruojums „Pārtapšana”. Puortapšonu Rasma skaidroj kai puotapšonys procesus kai sovā personeigajā izaugsmē, tai ari dzejā. „Rokstu es jau nu bārna kuojis. I tei puortapšona ir tys kai munys personeibys puormaiņu process, tai ari munys dzejis puormaiņu process.” Suokuse raksteit Rasma jau školys godūs, i vēļ arviņ jū īdvasmoj leits i rudiņs, taipoš jei īsadvasmoj nu dobys i dobys paruodeibu. Rasmys dzejā pasaruoda kai latvīšu literaruo tai i latgalīšu volūda. „Tī ir koč kaidi impulsi, kurūs es niu tai par reizi navaru nūraksturuot, bet tuos ir ir taidys šaļtenis, taidi impulsi, ka vuordi tev pruotā suoc skanēt taišni taidā volūdā, na sovaižuokā.” Bet ar latgalīšu volūdu Rasmai ir eipašys attīceibys, tai kai tei ir juos dzymtuo volūda. „Es tik pyrmuos klasis laikā vyspuor īsavuiceju literari latviski runuot,” atguodoj Rasma. Taipoš eipaša ir ari forma, kaidā Rasma nareši pīroksta sovu dzeju. Tuos ir, kai jei poša sauc, – treisrindis. „Tys vyspuor beja vydsškolys laikā jau. Mums beja taids prīškmats kai kulturologeja. Mes runuojom par cytom kulturom, i pasaruodeja haiku, tuos treisrindis [..] i mani uzrunuoja,” īdviesmi sovai dzejis pīroksta formai skaidroj Rasma, vēļ tik dalykdama, ka ziļbis, kai tys īrosts haikuos, jei naskaita, bet vys tik forma ir eisa i kūduleiga. „Jo ir taidi breiži, kod tu gribi koč kū konkreti, eisi pasaceit, i nagribi izplyust četrpanteigūs nazcik dzejūļus. Gribīs eisai pasceit. I leidz ar tū maņ ir dīzgon daudzi – es jūs saucu par treisrindem. [..] Koč kaidys saļteņu sagiušonys, kas pasaruoda, kod gribīs kū cīši eisai pīraksteit.”   **** Dzeive sasita plastmasa trauku pret klusuma sīnom   **** Sorkona lopa iz tovu lyupu mīlesteiba *** štorka pereklis škūrstyna golā ticeiba   **** opols pasauļs kantainim pakšim saulis sistemā skumst   Ar latgalīšu literaturys autorim sasarunoj muzikis, viesturnīks Arņs Slobožaņins i projektu vadeituoja, latgalīšu volūdys popularizātuoja Edeite Husare.      

  --------  

  1:18:22
• #puslopys AELITA ANDREJEVA - tys maņ ir nu īškys i es tū navaru apturēt sevī

  Latgalīšu literaturys raidīroksts “Puslopys” ir myusdīnu latgalīšu literaturys puslopu puorškūrsteišona – apsarunuošona ar autorim par raksteišonu, volūdu, kasdīnu i dzeivi kai taidu. “Puslopys” aicynoj īsaklauseit ari latgaliski pīraksteitūs dorbūs voi tūs fragmentūs pošu autoru skaitejumūs, taipat kotrā sasatikšonys reizē tūp vīna jaunys dzīsmis skice ar satyktuo autora tekstu. Itūreiz raidīrokstā “Puslopys” Aelita Andrejeva. Aelitā Andrejevā daudzi īspiejams atpazeist sovu pyrmū audzynuotuoju suokumškolā. Rēzeknis 5. vydsškolā Aelita nūstruoduojuse 26 godus. Aelita struodojuse na viņ pi tafeles školā, bet gataviejuse ari vuiceibu materialus cytim, pīsadalejuse ari projektā “Skola2030”, bejuse ari leidzautore gruomotai „Gostūs pi Boņuka”. Tok niu Aelita sevi meklej cytur, i var saceit, ka jau ir ari atroduse jaunā izaicynuojumā – byut par inspektori Vaļsts bārnu tīseibu aizsardzeibys inspekcejā. Aelita sajāmuse ari Nikodema Rancāna goda bolvu izcyluokajim Latgolys pedagogim, juos bolvu plauktā atrūnama ari Latgalīšu kulturys goda bolva “Boņuks”. Saleidzinūši naseņ, pādejuo goda laikā, sabīdreibā Aelita atsakluoja ari kai latgalīšu literate. Jei roksta dzeju i stuostus.  „Muna raksteišona suocēs jau vydsškolys laikūs. Es reizi pa reizei raksteju dzejūleišus, nalelus eisus stuosteņus i bīži viņ, ari struodojūt školā par školuotuoju, bārnim asu stuostejuse sovus izdūmuotūs stuostus.” Garuokus prozys dorbus Aelita raksteit suokuse viņ pādējā laikā, stuostūs īlīkūt atminis nu bierneibys. „Tys ir muns dvēselis klīdzīņs. Rokstūt stuosteņus, puorsvorā stuostu, kas maņ tymā breidī ir svareigs i kas īt nu atmiņu, vysvaira nu bierneibys. Prūtams, sasaistūt tū ar myusdīnom.” Kab stuosti i bārnim dūmuotī vuiceibu materiali byutu saistūši bārnim, ari jai pošai juopuorsavierš par bārnu: “I maņ ari ir jau sagatavis, dīzgon daudz ir materialu, kū es asu sagatavuojuse deļ muoceibu gruomotys latgalīšu rokstu volūdā, maņ ir stuosteni, uzdavumi, tys maņ ir nu īškys i es tū navaru apturēt sevī.” Koč ari Aelita sovus stuostus i dzeju roksta latgaliski, jei ir dzymuse Uogrē i bierneibu pavadejusi Bauskys nūvoda Misā. „Latgolu i latgaliskū asu īpazynuse caur babeņu, bet dzeivuojuse leidz 13 godim es naasu Latgolā. I latgaliski runuot es īsavyuiceju tik 13 godūs Rogovkā,” atguodoj Aelita par laiku, kod puorsaciele iz dzeivi Nautrānu pogostā pi babys Miglinīkūs. Taišni ituos atminis par dzeivi pi babys Miglinīkūs bīži pasaruoda ari Aelitys stuostūs. „Vysu pamatu maņ ir īlykuse muna baba. [..] Es tū jutu i jiutu vēļ da šo laika, cik jei manī daudz ir īlykuse.” Ar latgalīšu literaturys autorim sasarunoj muzikis, viesturnīks Arņs Slobožaņins i projektu vadeituoja, latgalīšu volūdys popularizātuoja Edeite Husare.

  --------  

  1:19:00

Más podcasts de Arte

Podcasts a la moda de Arte

Acerca de Puslopys

Puslopys: Podcasts del grupo